Article on other languages:
- Verenigde_State_van_Amerika
- USA
- አሜሪካ
- Estatos_Unitos
- Geānlǣht_Rīcu_American
- الولايات_المتحدة
- ܐܬܪܘܬܐ_ܡܚܝܕܐ_ܕܐܡܪܝܟܐ
- মাৰ্কিন_যুক্তৰাষ্ট্ৰ
- Estaos_Xuníos_d'América
- USA
- Amerika_Birləşmiş_Ştatları
- Америка_Ҡушма_Штаттары
- Vaeinigte_Stååtn_vô_Amerika
- Злучаныя_Штаты_Амерыкі
- Съединени_американски_щати
- Yunaeted_Stet_blong_Amerika
- মার্কিন_যুক্তরাষ্ট্র
- ཨ་མེ་རི་ཁ་རྒྱལ་ཕྲན་མཉམ་འབྲེལ་རྒྱལ་ཁབ།
- তিলপারাষ্ট্র
- Stadoù-Unanet_Amerika
- Sjedinjene_Američke_Države
- Estats_Units_d'Amèrica
- Mī-guók
- Iамерка_пачхьалк
- Estados_Unidos
- ᎠᎺᎢ
- Stati_Uniti_d'America
- Amerika_Qoşma_Ştatları
- Spojené_státy_americké
- Амєрика́ньскꙑ_Ѥдьнѥнꙑ́_Дрьжа́вꙑ
- Америкăри_Пĕрлешӳллĕ_Штатсем
- Unol_Daleithiau_America
- USA
- Vereinigte_Staaten
- Dewletê_Amerikayê_Yewbiyayey
- Zjadnośone_staty_Ameriki
- އެމެރިކާ
- ཡུ་ནའིཊེཊ་སི་ཊེསི་
- Ηνωμένες_Πολιτείες_της_Αμερικής
- United_States
- Usono
- Estados_Unidos
- Ameerika_Ühendriigid
- Ameriketako_Estatu_Batuak
- Estaus_Unius
- ایالات_متحده_آمریکا
- Yhdysvallat
- USA
- États-Unis
- Ètats-Unis_d’Amèrica
- Stâts_Unîts_di_Americhe
- Feriene_Steaten
- Stáit_Aontaithe_Mheiriceá
- 美國
- Na_Stàitean_Aonaichte
- Estados_Unidos_de_América_-_United_States_of_America
- آمريکا
- Tetã_peteĩ_reko_Amérikagua
- સંયુક્ત_રાજ્ય_અમેરિકા
- Steatyn_Unnaneysit_America
- Amurika
- Mî-koet
- ‘Amelika_Hui_Pū_‘ia
- ארצות_הברית
- संयुक्त_राज्य_अमेरिका
- United_States
- Sjedinjene_Američke_Države
- Zjednoćene_staty_Ameriki
- Etazini
- Amerikai_Egyesült_Államok
- Ամերիկայի_Միացյալ_Նահանգներ
- Statos_Unite_de_America
- Amerika_Serikat
- Unit_States_de_America
- United_States_of_Amerika
- United_States_oŋ_America
- Estados_Unidos_iti_America
- Usa
- Bandaríkin
- Stati_Uniti_d'America
- ᐊᒥᐊᓕᑲ/amialika
- アメリカ合衆国
- mergu'e
- Amérika_Sarékat
- ამერიკის_შეერთებული_შტატები
- Америка_Құрама_Штаттары
- Naalagaaffeqatigiit
- សហរដ្ឋអាមេរិក
- ಅಮೇರಿಕ_ಸಂಯುಕ್ತ_ಸಂಸ್ಥಾನ
- 미국
- संयुक्त_राज्य_अमेरिका
- Ammilandt
- Dewletên_Yekbûyî_yên_Amerîkayê
- Америка_Ӧтувтӧм_Штатъяс
- Statys_Unys
- Америка_Кошмо_Штаттары
- Civitates_Foederatae_Americae
- Estatos_Unitos_d'Amerika
- Vereenegt_Staate_vun_Amerika
- Amereka
- Vereinegde_State_van_Amerika
- Stati_Unïi_d'America
- Stat_Ünì_d'America
- Lisangá_lya_Ameríka
- Jungtinės_Amerikos_Valstijos
- Америконь_Аймакнень_Соткссь
- Etazonia
- Соединети_Американски_Држави
- അമേരിക്കന്_ഐക്യനാടുകള്
- Америкийн_Нэгдсэн_Улс
- अमेरिकेची_संयुक्त_संस्थाने
- Amerika_Syarikat
- Stati_Uniti
- အမေရိကန်ပြည်ထောင်စု
- Американь_Вейтьсэндявкс_Штаттнэ
- موتحده_ایالات
- USA
- Tlacetilīlli_Tlahtohcāyōtl_Ixachitlān
- State_Aunite_d'Amereca
- USA
- संयुक्त_राज्य_अमेरिका
- अमेरिका
- Verenigde_Staten
- USA
- Amerikas_forente_stater
- Unionati_States_de_Amerika
- Êtats_Unnis_d'Améthique
- Wááshindoon_bikéyah_ałhidadiidzooígíí
- Estats_Units_d'America
- USA
- Америкæйы_Иугонд_Штаттæ
- United_States
- United_States
- Amerikaa
- Yunitid_Staits
- Stany_Zjednoczone
- Stat_Unì_d'América
- د_امريکا_متحده_ايالات
- Estados_Unidos_da_América
- Hukllachasqa_Amirika_Suyukuna
- Stadis_Unids_da_l'America
- Leta_Zunze_Ubumwe_za_Amerika
- Statele_Unite_ale_Americii
- Соединённые_Штаты_Америки
- Америка_Холбоһуктаах_Штаттара
- USA
- Stati_Uniti
- Unitit_States
- Amerihká_ovttastuvvan_stáhtat
- États-Unis_ti_Amérika
- Sjedinjene_Američke_Države
- අමෙරිකාවේ_එක්සත්_රාජ්යයන්
- United_States
- Spojené_štáty
- Združene_države_Amerike
- Iunaite_Sitete_o_Amerika
- Shtetet_e_Bashkuara
- Сједињене_Америчке_Државе
- Amérika_Sarikat
- USA
- Marekani
- Stany_Zjydnočůne
- ஐக்கிய_அமெரிக்க_நாடுகள்
- అమెరికా_సంయుక్త_రాష్ట్రాలు
- Estadu_Naklibur_Sira_Amérika_Nian
- Иёлоти_Муттаҳидаи_Амрико
- สหรัฐอเมริกา
- Estados_Unidos
- Puleʻanga_Fakataha_ʻo_ʻAmelika
- Ol_Yunaitet_Stet
- Amerika_Birleşik_Devletleri
- United_States
- Amerika_Quşma_Ştatları
- Fenua_Marite
- Сполучені_Штати_Америки
- ریاستہائے_متحدہ_امریکہ
- Amerika_Qoʻshma_Shtatlari
- Stati_Unìi_de_la_Mèrica
- Hoa_Kỳ
- Verênigde_Stoaten_van_Amerika
- Lamerikän
- Estats_Unis
- Diiwaan_yu_Bennoo
- 美利坚合众国
- IYunayithedi_Steyitsi
- פאראייניקטע_שטאטן_פון_אמעריקע
- Ìpínlẹ̀_Ìsọ̀kan_Ilẹ̀_Amerika
- Meijgoz
- Vereênigde_Staeten
- 美國
- IMelika
 |
del.icio.us |
 |
Digg |
 |
Furl |
 |
|
 |
Rojo |
| Add to OnlyWire |
| United States of America
Amerikas Savienotās Valstis
|
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: In God We Trust | ||||||
| Himna: The Star-Spangled Banner |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta | Vašingtona |
|||||
| Lielākā pilsēta | Ņujorka | |||||
| Valsts valodas | nav, faktiski angļu valoda | |||||
| Valdība | Konsticionāla federāla prezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Džordžs V. Bušs | ||||
| - | Viceprezidents | Diks Čeinijs | ||||
| Neatkarība1 | no Lielbritānijas Karalistes | |||||
| - | Deklarēta | 1776. gada 4. jūlijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 9 826 630 km² (3/4.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 6,76 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2008 g. | 304 102 000 (3.) | ||||
| - | Blīvums | 31/km² (180.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $13 543 miljardi (1.) | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $43 444 (4.) | ||||
| Džini koef. (2006) | 47 | |||||
| HDI (2005) | 0.951 ( |
|||||
| Valūta | ASV dolārs ($) (USD) |
|||||
| Laika zona | (UTCno -5 līdz -10) | |||||
| - | Vasarā (DST) | (UTCno -4 līdz -10) | ||||
| Interneta domēns | .us, .gov, .mil, .edu | |||||
| ISO 3166-1 kods | 840 / USA / US | |||||
| Tālsarunu kods | +1 | |||||
Amerikas Savienotās Valstis, Savienotās Valstis jeb ASV (angļu: the United States of America, USA, US) ir federatīva republika centrālajā Ziemeļamerikā starp Atlantijas okeānu austrumos un Kluso okeānu rietumos. Tai ir sauszemes robežas ar Kanādu ziemeļos un Meksiku dienvidos. ASV ietilpst arī Aļaska un Havaju salas.
Mazāk nekā 400 gados valsts no mežonīgas zemes, ko apdzīvoja tās nedaudzie iezemieši, kļuvusi par pasaules spēcīgāko lielvalsti. ASV austrumos atrodas Apalaču kalni, rietumos - Klinšu kalni, bet vidusdaļā lielāko teritoriju aizņem Lielie līdzenumi. Lielie ogļu, naftas un citu derīgo izrakteņu krājumi, kā arī plašā imigrācija 19. gs. un 20 gs. sākumā veicināja strauju rūpniecības un tirdzniecības uzplaukumu. Šodien amerikāņu ražojumi un kultūra ir pazīstama visā pasaulē.
Satura rādītājs |
Iedzīvotāji
Tūkstošiem gadu šajā zemē ir dzīvojuši Amerikas pirmiedzīvotāji – indiāņi. Pirmie eiropieši te ieradās 17. u 18.gadsimtā un apmetās galvenokārt austrumu krastā. Ziemeļamerikas Neatkarības karš izveidoja jaunu valsti, kas galu galā bija atbrīvojusies no Lielbritānijas pakļautības. Desmitiem gadu uz jauno valsti plūda kolonisti un imigranti. Arī mūsdienās ASV ir kā dažādu tautu un kultūru sakausēšanas katls. ~ 69% amerikāņu ir eiropeiskas izcelsmes, 13% ir afroamerikāņi, 12% amerikāņu ir latīņamerikāņu izcelsmes, 4% nākuši no Āzijas un 2% ir indiāņi. Tūkstošiem gadu pirms eiropiešu atklājēju un kolonistu ierašanās Ziemeļameriku apdzīvoja šīs teritorijas pirmiedzīvotāji. Pirmās vietējo un ieceļotāju satikšanās bija diezgan miermīlīgas, var teikt – piesardzīgas. Galvenokārt tās bija saistītas ar tirdzniecību. Tomēr pakāpeniski attiecībās pieauga spriedze – sadursmes radās no ieceļotāju vēlmes sagrābt vairāk zemju, lai attīstību lauksaimniecību un iegūtu derīgos izrakteņus. Kritisko punktu saspīlējums sasniedz 19.gadsimtā. ieceļotāji, galvenokārt no Eiropas, virzīdamies arvien vairāk uz rietumiem un cenzdamies iegūt indiāņiem piederošās zemes, bija nogalinājusi tūkstošiem un miljoniem bizonu, kas bija daudzu indiāņu cilšu galvenais iztikas avots. Sākās kari, jo indiāņu ciltis centās paturēt tām piederošās zemes vai vismaz daļu no tām. Daudz sadursmju notika Vidējos Rietumos (vidienē) un pavalstīs ap Lielajiem ezeriem. Piemēram, soku un foksu piespiedu pārvietošana 1832.gadā izraisīja karu, ko uzsāka Melnais Vanags un kas notika Viskonsinā un Ilinoisā. Mūsdienās tikai 2% valsts iedzīvotāju pieder pie Amerikas pirmiedzīvotāju tautām. Neliels skaits indiāņu dzīvo visās pavalstīs, tomēr visvairāk to dzīvo četrās blakusesošas dienvidu pavalstīs – Oklahomā, Ņūmeksikā, Arizonā un Kalifornijā. Katrā no tām ir vairāk nekā 200 000 Amerikas pirmiedzīvotāju.
Iekšpolitika
Kaut arī ASV ir daudzpartiju sistēma, anglosakšu tradīcijās dominējošas ir divas: republikāņi un demokrāti. Mūsdienās pie varas ir republikāņi ar Džordžu Bušu priekšgalā.
Ārpolitika
Pēc PSRS sabrukuma ASV kļūst par vienīgo globāla mēroga lielvalsti pasaulē, nenoliedzamu līderi ekonomiskajā, politiskajā un militārajā ziņā. Ārpolitikā uzsāka aktīvu t.s. karsto punktu nomierināšanas stratēģiju, Rietumu demokrātijām naidīgu politisku režīmu iegrožošanu vai pat likvidēšanu t.s. trešās pasaules valstīs un bijušajās PSRS satelītvalstīs.
Lielākās problēmas ir reālpolitikas rīcības saskaņošana ar starptautiskajām tiesībām, un saskaršanās ar kardināli jaunu problēmu: politisko terorismu, kas vērsts konkrēti pret ASV un to sabiedroto īstenoto politiku (piemēram, 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV. 11. septembra uzbrukums, kurā vaino teroristu organizāciju al-Qaeda.)
Vēsture
ASV izveidošanās
ASV pasludināja savu neatkarību 1776. gadā, kad tā ar Francijas palīdzību sakāva Lielbritānijas koloniālo armiju. ASV Neatkarības deklarācija tūlīt kļuva par politisku un filosofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālākos Apgaismības principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām monarhisma attiecībām, ietvēra Loka līgumattiecību nostādnes, Monteskjē idejas par varas dalīšanu valstī, Ruso sabiedriskā līguma principus. Te gan saskatāma zināma vēsturiska ironija, jo virkne deklarācijas autoru, tai skaitā Tomass Džefersons un Džordžs Vašingtons, bija vergturi.
Nacionālie parki
ASV daba ir ļoti dažāda, tādēļ valstī ir daudzas aizsargājamas dabas teritorijas. Vecākais dabas parks pasaulē ir Jeloustonas nacionālais parks ASV. Tas tika nodibināts jau 1872. gadā. Pašlaik ASV ir 35 nacionālie parki. Tās ir plašas teritorijas, kurās ir gan vietas, kur apmeklētājus neielaiž, gan arī speciāli tūristiem iekārtotas vietas. Visvairāk apmeklētais ir Greitsmokimauntinsa nacionālais parks Dienvidapalačos, ko gadā apskata 8 miljoni tūristu. Valsts rietumdaļā pazīstamākie ir Jeloustonas geizeru parks, Lielais Kolorādo kanjons, kā arī josemitu ieleja.
Skatīt arī
|
|||||
|
||||||||
|
||||||||||||||||||||||